Kā mēs satikām Kostiņu
– Mamma Mia! 21 euro! – parsteigumā pieliku roku pie lūpām, lai nepateiktu ko nepiedienīgu. Tūliņ man klāt pienāca pārdevējs ar kalkulatoru. Kaut ko ātri un gari skaidroja spāņu valodā, tad uz kalkulatora parādījās cipars 16. Pasmaidīju, noliedzoši papurināju galvu un noliku kaķēnu vietā. Tad pārdevējs iesāka sarunu angļu valodā. Es jau saprotu, ka mākslinieka roku darbs, ka īpašs utt. Tomēr nebiju gatava atdot tādu naudu par plaukstas lieluma rudu kaķēnu. (Ak, piedod, Kostiņ!) Stingri noteicu, nē un pagriezos promiešanai. Teju jau pie durvīm šiverīgais spānis mani panāca un rāda atkal savu kalkulatoru. O, 11 eur! Eh, nu labi, lai tad tiek ar! Tā es tiku pie sava pirmā kruīza kaķa Kostiņa.
Rīts Barselonā saulains, silts. La Ramblas iela rāmāka nekā vakar, gājēji dodas savās gaitās, tūristu maz. Izpētījām attālumu līdz kuģa terminālim. Nu, ir tāds paprāvs gabaliņš. Taču laika mums atliku-likām. Iesim kājām, vairāk redzēsim!
Bijām atnākuši par agru. Vīrs atļāvās izdzert alus glāzi, es - kapučino. No attāluma caur stikloto termināļa logu, sajūsmā pētījām mūsu kuģi. Tas patiesi bija milzīgs!
Iečekošanās noritēja visai raiti. Mūs nofotografēja un izdeva identifikācijas kartes, kuras uz kuģa kalpoja arī kā norēķināšanās veids un kajītes durvju atslegas. Tas mirklis bija pienācis!
