Nu, ko tur teikt – skaisti! Vienkārši apburoša gaismas saspēle vitrāžās. Tas jāredz katram pašam.

Antonio Gaudi savdabīgais arhitektūras stils nav pielīdzināms nevienam citam. Staigājot pa Barselonu un vēlāk arī citām Spānijas pilsētām, Gaudi pieskārienu uzreiz var nojaust. 

Atpakaļ uz viesnīcu devāmies kājām, gribējās izbaudīt vakarīgo Barselonu. 

Šauras ieliņas, balkoniņi visvisādiem ornamentiem. Iedomājos, ka uzejot uz balkona, pretī paveras tādi paši balkoniņi un to dažādie iemītieki. Būtībā visai ātra un tieša informācijas nodošana tā teikt – no mutes mutē. Ņemot vērā spāņu temperamentu, tas varētu izklausīties visai amizanti ieturētā latvieša ausij. Vēl šādam info nodošanas veidam piemīt visai radošs raksturs. Beigu galā vairs nevar saprast, kas bijis sākumā, teju kā tajā spēlē "klusie telefoni". Ej nu izvētī, kur patiesība, kur daiļliteratūra! Lai gan bernus par nepaklausību joprojām baidot ar Ravala vampīru, jeb sievieti, kuru patiesībā sauca par Enriketu Marti. Viņa esot zagusi bērnus. Mēļo, ka tas viss pa daļai tiesa, pa daļai mīts. Tā tie mīti un leģendas rodas. no vienas puses tas ir interesanti, savukārt no citas – var būt visai postoši. Starp citu, arī ceļošana ar kruīzu kuģi ir daudziem mītiem vīta, kamēr pats nepamēģini. 

Tā mēs aizklumpačojām līdz mūsu viesnīcai un likāmies gulēt. Rīt uz kuģi!